Es esmu šautriņa, kas triecas tieši centrā, izmesta ar meistarīgu roku,
Es esmu šķības līnijas un kontūras, ko atzīmējis smalki noregulēts šablons,
Es esmu atļauja un aizliegums pie dvēseles ar grūti aizslēdzamām durvīm,
Un nikns, universāls kareivis, kas zoli smagi uzmin kompromisiem.
Es esmu fragments, esence un pasvītrotie vārdi neticamā stāstā,
Es esmu patafona taurē iesprūdusi balss, ar naksnīgiem un romantiskiem mīlas vārdiem,
Un nepareizās kārtis tavās trauslajās un smaržīgajās rokās.
Es esmu neatklāta patiesība sirdsapziņas plūstošajā upē.
Es esmu mehānisms, ieprogrammēts kods,
Un visi burti grāmatā uz, aptuveni, seši simti lapām.
Es esmu smiekli, asaras un mēma klusēšana,
Un koncentrēta enerģija, bezjēdzīgi nebeidzamā jūrā.
Es esmu kādam mīļš, bet citam atbaidoši pretīgs,
Es esmu krekls tas, kurš balts un tas, kurš saplēsts kautiņā un dubļos nošķiests netīrs.
Es esmu ceļavējš un tava negaidītā atnākšana,
Esmu redze, pēkšņi apžilbusi ļoti spilgtā gaismā.
Es esmu grandiozi izplānoti, nešķīsti un salti meli,
Un erotiskā filma pulksten desmitos no rīta.
Es esmu sauciens skaļš, kas nogrand tavā galvā,
Es esmu dzirksteles un dūmi jūtīgajās parfimēra nāsīs,
Es esmu ideja, kas noglabāta cieši aiznaglotā skapī
Un esmu arī desmit, simts, un pilnīgi jebkura summa tavā privātajā bankā.
Es esmu zāģis, esmu zars,
Un pretrunas, kas slēpjas abu iepriekšējo starpā.
Es esmu karnevāls un košo tērpu audums.
Es esmu elpa, izelpa, es esmu niecīgs mirklis,
Un pārliecināts optimists, kas iekalts pesimisma važās.
Es reizēm esmu tas, kas izlido caur restorāna stiklotajām durvīm,
Un strauji aizripo, jo man ir dota spēja –
Vajadzības gadījumā ripot.
Es esmu bezierunu mīlestība – tā, kas raujas pazudināt naidu,
Skaudību un tā, kas nāvējoši sit kā augstsprieguma strāva.
Es esmu festivāla programmiņa.
Es esmu arī tajā veikli ievīstītais līdzpaņemtais stafs.
Esmu vilku bars un izsalkums, kas traucas pakaļ medījumam.
Es esmu lode, kura nomaldās no ceļa,
Trāpot nevainīgam upurim, un tajā pašā laikā,
Esmu iznākums, kas parasti ir letāls.
Es esmu metāls, roks un hip-hops
Tavā jaunākajā telefonā, jē!!!
Un esmu arī tas, kurš, rakstot sms, tev neļauj salikt garumzīmes.
Un jāraksta tev, arī turpmāk, vienmēr ir bez
Garumzīmēm „paļubomu”.
Es esmu nedzirdamais modinātājs septiņos no rīta,
Kas ļauj tev patstāvīgi nogulēt, un pietam saldā miegā,
jo man nav iestatīta
attiecīgā, kaitinoši neciešamā, modinošā zvana melodija!
Es noprotu, ka esmu arī ziņa, saziņa un varu būt pat
Bulvārpreses medijs.
Es esmu liesmojoša, nevaldāma uguns, šajā, liesmu mēlēm
Apņemtajā namā, kas izmisīgi vēlas nodzēsties ar ūdeni,
kas liesmas pārvērš gruzdošos un slapjos pelnos, ko negausīgi pagrābj vējš,
un, pie velna, izkaisa uz visām malām!
Un nu, es esmu arī četras, astoņas un visas iespējamās debess puses,
griežoties uz riņķi Mežaparka karuselī.
Es esmu fikcija, kas sadrukāta dokumentos,
glabājās kā lietas publiskie un apspriežamie materiāli.
Es esmu galva, kura griežas...
Reizēm nenormāli ātri rotē, par spīti tam,
ka pleci paliek pleci – tie negriežas un nerotē,
Un paliek stabili – tie paši vecie.
Es esmu ainava ar milzu mēnesi un tumšiem, gudriem kokiem,
Es esmu nemiers, kaislības un spontāns piedzīvojums.
Un acumirklīgs laimes brīdis tavās patiesajās acīs.
Es esmu ņurcīta, no visām pusēm aprakstīta 1.klases knauķa
burtnīciņas lapa. Es esmu tas, ko sastop rīts,
Es esmu ķerta gaisā, lamāta un projām dzīta iztēle,
Un pagrābta aiz ausīm, garām skrienot – necenzēti raupja, nedaudz vulgāra un bezkaunīga fantāzija.
Es esmu uzvedība, esmu sabiedrības statuss,
Pagalam piekrāmēts un neuzticams bez gala piektā stāva balkons.
Es esmu cigarete, pēcāk esmu dūmi,
Pēcāk alus kauss un viena lieka kļūme.
Es esmu miesa, karstas asinis, es esmu atšķirīgā krāsa.
Es esmu cieši savijies un sastiprināts Vārds un Uzvārds,
un piedzimšanas gads un nomiršanas fiksēts laiks un datums.
Es esmu zvaigžņu stāvoklis, kas ietverts sajukuša astrologa teleskopa stiklā.
Es esmu akmens, esmu koks un gaužām netīši, bet gadās...
Es esmu nepieņemams emocionāls motīvs.
Es esmu apziņa un neziņa kā "Head ‘n’ Sholders" šampūns divi vienā.
Es esmu uzticamais pamats, tas, kurš negaidīti pazuda zem kājām.,
Es esmu matracis un ķērāji, kas ļoti cenšās,
par visām varītēm, un tā - no sirds un visa spēka.
Vai nav lieliski? Es esmu arī vītņu kāpnes un varu uzkāpt atpakaļ pa sevi visos gadalaikos.
Esmu vītņu kāpnes, arī kāpējs (respektīvi – Head ‘n’ Sholders populārais šampūns divi vienā).
Bet pagaidām es esmu dziļa, vilinoša, trauksmaina un pārsteidzoša – ārprātīgi plaša pasaule, ko ļaudis dēvē divos vārdos -
„FAKING” ZEMAPZIŅA!
Es esmu daudzšķautņains, man šķautnes nerūp.
Jo tagad esmu arī karogs ZEMAPZIŅAS FAKING sažmiegtajā plaukstā,
Ko rotā vienkāršā, bez vārdiem saprotamā bezgalības zīme.
(Es esmu arī punkts un pirmais teikums šajā vārsmā. Es esmu tas, kurš, karājoties zemapziņas dzīlēs , pa daļai atbildēja sev uz jautājumu:
-Kas es esmu?-)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru