Dirižablis, nesatricināmi mierīgs kā milzīgs dildo šķeļ mākoņus virs guļošo cilvēku un zvēru galvām. Pie stūres rata, kūpinādams no sasista mikroskopa pagatavotu pīpi, grīļodamies stāv kāds manāmi iereibis vīrs. Ar aizmiglotu skatienu viņš veras pa komandtiltiņa logu, caur kuru redzamas guļošās pilsētas gaismas.
"Carpe diem!"- Pēkšņi iebļaujas stūrmanis un sagriež stūri tik strauji, ka dirižablim sasveroties no plauktiem izbirst, ar Hindenburga ūsām apgleznotie porcelāna trauki. Komanda stāvēdama gar sienām, ar vieglu smīnu sejā pavada milzīgu, atvērtās lūkas virzienā slīdošu bumbu. Uz tās korpusa sēž kāds mūžībai nolemtais, kurš ar sudraba tortes nazi izmisīgi skrāpē uzrakstu nepielūdzami aukstajā metālā.
„Skābe Art”- vēsta uzraksts uz bumbas sāniem, un- „Paldies, ka man noticējāt!” ,vēsta nolemtā pateicīgais skatiens.
Bumba kopā ar nolemto jau drīz pazūd atvērtajā lūkā…
Kas zina, kas tagad notiks pilsētā, kad tā modīsies…
Bet komandu tas neuztrauc, jo dirižabļa vēderā vēl joprojām ir krājumi – stiprinātais augļu vīns, kontrabandas cigaretes, pāris nozagtas altārgleznas, Kaligulas galvaskauss, krāsaini krītiņi, urīnā izmirkuši čekistu dokumenti un Emīlijas Skotas ģipša atlējums.
Taurīna un kofeīna saēstais cilvēk! Pavēro kādreiz debesis virs savas galvas!- Kliedz, kāds pa lūku izliecies tēls, dirižablim attālinoties un pazūdot mākoņos.
Pavēro!
Tas ir kā spēcīgs kontrasts,ja stāvi vienā,vai otrā pusē. Taču īstais trips sākas vien brīdī,kad esi nostājies pa vidu. Redzētais,dzirdētais,saostais aizrauj, un padara atkarīgu. Tieši tāpēc dimanti ir rodami ne tikai kimberlītu piltuvēs. Lielākā daļa piedzimst tepat virsezmē. Vienalga,vai degošā striptīzklubā,iedobē uz asfalta,kur nesen piezemējusies pašnāvnieka galva,vai kāda šizofrēniķa netīri dzeltenajos acābolu kapilāros.
Jautājumi, atbildes, neskaidras atbildes, notikumi un notikumi, kas
varbūt nekad nav notikuši, jo vairs nav neviena, kas tos spētu
atcerēties. Kadars Malnītis ir jauks, dzīvniekus mīlošs cilvēks un
bargākā latvju dieviņa Pērkona čomaks, kuru tumsoņi nešķīsti dēvē par
„neiecietīgo kretīnu”.
Tas ir kā spēcīgs kontrasts,ja stāvi vienā,vai otrā pusē. Taču īstais trips sākas vien brīdī,kad esi nostājies pa vidu. Redzētais,dzirdētais,saostais aizrauj, un padara atkarīgu. Tieši tāpēc dimanti ir rodami ne tikai kimberlītu piltuvēs. Lielākā daļa piedzimst tepat virsezmē. Vienalga,vai degošā striptīzklubā,iedobē uz asfalta,kur nesen piezemējusies pašnāvnieka galva,vai kāda šizofrēniķa netīri dzeltenajos acābolu kapilāros.
-Sūds ar dimantiem,Absurd! Paskaties uz šito! Lūk, milfs, zelle pludmalē! Paskat, kādi viņai ir maigi matiņi, cik pūkaini tie pārslīd pāri pleciem un cik ļoti tie atgādina pienenīti. Kāds vijīgs, ap persikiem apvijies augums… Un… Un kā gribētos arī krūtis ievērtēt,un pīzdā muti noslaucīt.-
Citāts no intervijas ar Ēriku Saksonu:
-Kas, tavuprāt, ir svarīgāks - forma vai saturs ?
-NEKAS !
Kad Kreile beidzot nodarbosies ar prātīgām lietām un beigs zvejot zivis, pasaule būs zaudējusi tieši neko. Ne jau nu pirmo reizi kristāla kurpītes tiek nomainītas pret domām kā pīrāgiem.
Trōps. Ceremonijmeistars. Nāk vīri zaļās bikšelēs.
Milkhausa: Es neesmu frigida. Man ir bijuši neskaitāmi sasodīti labi orgasmi. Gluži vienkārši tā ir tikai tehniska sagadīšanās, ka istabā tobrīd neviena cita nebija.
Es neesmu mērvienība,neesmu francūzis un neesmu arī
neviens cits no tiem par ko jūs mani varētu uzskatīt.
Es strādāju veikalā,draugi... Mani sauc Paskāls.
Citāts no intervijas ar Ēriku Saksonu:
-Kas, tavuprāt, ir svarīgāks - forma vai saturs ?
-NEKAS !
Kad Kreile beidzot nodarbosies ar prātīgām lietām un beigs zvejot zivis, pasaule būs zaudējusi tieši neko. Ne jau nu pirmo reizi kristāla kurpītes tiek nomainītas pret domām kā pīrāgiem.
Trōps. Ceremonijmeistars. Nāk vīri zaļās bikšelēs.
Milkhausa: Es neesmu frigida. Man ir bijuši neskaitāmi sasodīti labi orgasmi. Gluži vienkārši tā ir tikai tehniska sagadīšanās, ka istabā tobrīd neviena cita nebija.
Es neesmu mērvienība,neesmu francūzis un neesmu arī
neviens cits no tiem par ko jūs mani varētu uzskatīt.
Es strādāju veikalā,draugi... Mani sauc Paskāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru