Pastkarte.

Klusi čirkst rūsa zem maniem zābakiem kāpjot augšup pa vecajām vītņu kāpnēm, kuras ved uz mājas bēniņiem. Soļu izbiedēti, satraukti sāk sarunāties jumta spāru starpās mītošie baloži. Tie jau pēc brīža apklust, taču sev aiz muguras es jūtu desmitiem pāru vērīgu acu, kuri no bēniņu puskrēslas uzmanīgi seko katram manam solim.
Zem apaļa loga, uz veca šujmašīnas galdiņa stāv neliela koka kastīte. Piegājis klāt es paņemu to rokās,un uzmanīgi noslauku no tās vāka putekļus. Atveroties klusi nočīkst vāka enģes, un jau pēc brīža manās rokās ir ar zilu lentu apsieta pastkaršu čupiņa. Apsēdis uz galdiņa, es uzmanīgi atsienu lentu, un sāku šķirstīt pastkartes,aplūkojot uz tām attēlotās tik pazīstamās, un sirdij tik tuvās vietas.
Aizsmēķējot cigareti šķiltavu spožā liesma pāršķeļ bēniņu puskrēslu, un atkal sāk sarunāties satrauktie baloži.
Es mirkli pagaidu, lai liesmas apžilbinātās acis atkal pierod pie bēniņu krēslas, un lēnām sāku pārlasīt uz pastkartēm sarakstīto.



"...Sveika... Man Tevis tik ļoti pietrūka... Pietrūka Tavu gaismu,Tavu smaržu un Tavu straujo dienu..."



"...Saule-neliete ir piedzērusies, un no debesīm līst viskijs... Tavās ielās ir uzaudzis lietussargu tūkstošu mežs... Es vienīgais stāvu ielas vidū, un pavērsis seju pret debesīm ar atvērtu muti tveru rūgtās lietus lāses... Tu šodien garšo īpaši labi,un lieliski..."



"...Esmu piedzēries no mīlestības... Labi, meloju... Biju Ļeņingradā, un iespējams arī Rokkafejnīcā... Īsti vairs neatceros... Es Tev apsolu,ka beigšu ālēties,.. Nu nē... Pavisam jau nebeigšu... Tikai uz laiku, kamēr noenkurošos. Tas viss dēļ Tevis... Tikai un vienīgi dēļ Tevis..."


"...Es Tevi mīlu,taču zini... Tu esi nepateicīga kuce! Es staigāšu pa Tevi kails, un kliegšu Tavu namu logos... Līdz Tu man atdosies..."



"...Šorīt pamodos bez piecām minūtēm bezgrēcīgs... Piedo', bet tagad man mazliet pat nāk smiekli. Mīļā,Tu pati taču esi vainīga, ka "Mego" bija akcija gruzīnu vīniem. Tāpēc... Rītdienas rīts būs grēcīgs... Par to liecinās pa dzīvokli izmētātās pudeles, un lodžijas izsisto stiklu lauskas... Tiekamies rīt..."


"...Pagājušonakt Tu biji patiešām apburoša un skaista... Kaut kur Tavā sirdī, nakts aizsegā es satiku kādu ne tik senu paziņu... Viss kārtībā... Atķeksēju... Sēžot uz viņas gultas malas es skatījos ārā pa logu... Ilgi vēroju Tavas vilinošās gaismas, un par Tevi domāju..."


"...Es uz kādu laiku pazudīšu... Tiksimies kaut kad- nezinu kad..."


"...Piedod man tās reizes, kad esmu Tevi saucis par kuci. Piedod man brīžus,kad esmu Tevi rijis,vai Tev uzspļāvis. Bet klau...Es vienmēr esmu Tevi mīlējis..."


"...Nē... Jau kādu laiku par Tevi neko neesmu dzirdējis, un neko neesmu lasījis. Pastu? Nē... Pastu neesmu pārbaudījis. Telefons...? Telefonu mājās aizmirsu. Esmu celofānā teltī uz Peipusa ezera ledus... Ļaujos Purpura atraitnes reibinošajiem glāstiem, un brendija draudzīgajam siltumam..."


"...Esmu atpakaļ...Man atkal Tevis ļoti pietrūka... Pietrūka tās neaprakstāmās sajūtas ka viss man piederošais laiks ir ieslēgts Tavos luksoforos... Man petrūka pat celulīta, kurš ir uz kājām Tavos skatlogos ieslēgtajiem manekeniem..."


"...Pagājušajās brivdienās dzēru,drāzos un sapņoju... Nu īsāk sakot- biju pats ar sevi... Tāpēc šonedēļ gribu atrasties no jauna un no jauna atkal pazaudēties. Šobrīd ļoti vēlos pabūt ar Tevi divatā vien... Tu man esi vajadzīga vairāk kā jēlkad agrāk..."


"...Tavs vaigs šodien ir sadrūmis... Pats redzēju,kā Velns ar tauriņu ķeramo tīkliņu no Tavām debesīm noķeksē sauli, un to apēd. Es roku rokā ar Tevi kopā kāpšu augšā Melanholijas kalnā. Būšu Tev tuvumā arī Tavās grūtajās dienās..."



"...Nemanot ir atnācis rudens... Tavos parkos,dārzos un skvēros kā ievainots zvērs ir plosījies markas saēdies gleznotājs... Man mazliet pat skauž viņa talants..."



"...Esmu iemīlējies Tavos apsnigušajos torņos, un Tavu parku baltumā..."


Es pārstāju lasīt, un nolieku pastkaršu čupiņu sev blakus uz galdiņa. Kādu brīdi sēžu,un smaidīdams skatos bēniņu tukšumā.., Aizsmēķējis jaunu cigareti,es izņemu no mēteļa kabatas pastkarti un pildspalvu...

"Prieks atkal tikties...Gribēju tikai pateikt,ka uz pastkartes redzamajā rītā Tu esi bijusi īpaši skaista... Raugoties Tavā skaistumā manā galvā skan kāda dziesma... Man ir vienalga kam viņa ir veltīta pirms tam, bet šodien es viņu veltu tieši Tev..."