Ziema, tavs sniegs un zemās temperatūras mūs jau ir notrulinājuši. Piepīpētās virtuves zaudējušas romantiku, nodzeltējušie aizkari kļuvuši par pretīgām lupatām, kuras gaida tik vien kā atvērtus logus un caurvēju mājās. Caurvēju, kurš ienestu istabās Rīgas patiesās smaržas. Vējā plandošie meiteņu mati, smalka mūzika Vecrīgas krogos un visam pāri – mīlestība. Ak, kamdēļ mums lemts bij’ toreiz šķirties... Gribas nomest malā biezos mēteļus, samīļot pilsētas tuneļu sienas un uzšaut kumeļam, lai ved tuvāk pilsētas sirdij – pie skuķēm.
Kūl...
AtbildētDzēst