Ir pagājusi nedēļa kopš nīkstu lidostas tax free zonā... Visi iekrājumi iztērēti pirmajās 4ās ārzemjošanās dienās par visīti un cepumiem. Potenciālie darba devēji nav ieradušies - sāku justies piečakarēta, bet vēl ceru. Neizskatos vairs pēc kaķenes - drīzāk izskatos pēc dvorterjera- pinkaina, netīra un ar skumju, miglainu skatienu. Zeltus, labākās drēbes un dvēseli iemainīju pret potēto calsbergu un čigānu kamieli. Toties agrāk.. pat pirms tām četrām dienām, mani dēvēja par minku, kaķeni, mincīti, reizēm gan arī par kuci un šučku naturālo, bet seksuālo rotaļu laikā man saprašana tiek nedaudz atslēgta, tapēc to es varu noklausīties pēc seksa kā skaņas ierakstu. (tas ir vienīgais iemesls kapēc es nopirku diktafonu. Ne jau tapēc, ka mans nepiepildītais sapnis ir fakinā žurnālistika, kurā netiku uzņemta budžeta grupā, tapēc uzgriezu šim sapnim muguru, lai kļūtu par Brīvības ielas 2ās šķiras pārtikas mazveikala/bāra pārdevēju, kura savas darba stundas īsina sildot sakaltušās picas, piesmēķējot veikala palīgtelpu un koķetējot ar pēc urīna, sviedriem un sasvīdušas dirsas smakojošiem vīriešiem 45+) Es šo dvēseles stāvokli saucu par attīrīšanos no materiālajām vērtībām. Šķīstu garu.Un vēl man ir sajūta, ka drīz sāksies menzes, tapēc vajadzēs noskūt matus un pārdot vai iemainīt pret dušu un tamponiem. Lai slavēts sekstūrists, kas ceļā uz Latviju, līdzcietības pēc ( (tiesa gan jāatzīmē, ka tas notika pēc dziļā 5c minūšu mineta, kura laikā es viņa 8us centimetrus "garo", pusļengano locekli viļāju pa muti kopā ar visām olām) smirdēja pretīgi- pēc purva rāvas un īriem, bet sociālā saziņa ir tā vērta), atļāva uz pāris minūtēm izmantot viņa laptopu. Apple. (Kaut kur jau šito biju redzējusi. Deja vu. Šorīt pie smaržu veikala miskastes atrastais iekostais ābols izskatījās tieši tāpat. Arī nozagtā Ninas Ricci smaržu pudelīte izskatījās līdzīgi. Bet garšoja vēl labāk.) Draugos nosūtīju atskaiti "viss ir labi, jau gandrīz strādāju. Drīz sākšu sūtīt naudu. esmu jau 2ajā grūtniecības dienā. Mīlu." mātei, dēlam, vīram un mīļotajam uzpisējam. Tad sajutos tuvāka dzimtenei un tuvāka nepabeigtajam "darbiņam". Pievērsos sekstūristam. Mans vēders gārdza kā alnis, kuru nesen biju notriekusi, sapišot mašīnu pa reizinātājiem. Nez vai tas gārdza, jo gribējās ēst vai protestēja, ka smaržu pudelītē vēl bija palikuši apm. 30ml. Esmu taupīga. Dalu baudu. Nevaru izdomāt spermu norīt visu vai kādu daļu noglabāt caurajā zobā - uz priekšdienām. Manu sirdi silda patriotisms, "amerikāņu sapnis"-1ajā un tā patiesajā skaidrojumā( no grāmatas).sekstūrista pusļenganā pipele, smaržu pudelīte, kas badīgi sažņaugta plaukstā (tāpat kā pimpja sūkāšanas temps. - badīgs), kā arī tas jau iepriekš minētais potētais calsbergs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru