Milkhausa izdomāja dzejoļus

***
man salst...
tavas rokas.
daktilā un skaļi.

tas viss, kas no manis šķiet palicis...
varbūt sabrucis?...
vai vienkārši - izsēts...
starp kaistošiem prātiem
un gaistošām domām
blāviem atmiņu krītiem
uz loga rūts kusušajām leduspuķēm
saknes piezīmētas,
lai aug.

tas viss, kas no manis šķiet palicis...
varbūt sabrucis?...
vai vienkārši - izsēts...
man salst...
tavas rokas.
un saknes tām piezīmētas -
lai aug.
daktilā un skaļi.

***
Es stāstītu pasakas Tev
par mūžīgo mīlu un laimības zemi...
Tu ticētu man un es tam, ka Tu tici.
Varbūt nedaudz...
Mazus pilienus sausā vermuta bērtu glāzē ticības drosmei.

Citētu odas
par vīnu, par zāli, par sevi...
Tu ticētu man un es tam, ka Tu tici.
Varbūt nedaudz...
Mazus pilienus sausā vermuta bērtu glāzē ticības drosmei.

Dungotu meldiņus
saldus, lipīgus, ikkatram zināmus...
Tu ticētu man un es tam, ka Tu tici.
Varbūt nedaudz...
Mazus pilienus sausā vermuta bērtu glāzē ticības drosmei.

Balts ir akāciju palags.
Vai tu gribi tajā gulēt?
Aijā žūžū lāča bērni...
Pekainām kājiņām...
Pakur, pakur uguntiņ....
Labo vecenīt...
Dzersim!!!
Melno aroniju šovakar...

Mazi pilieni sausā vermuta sabērti glāzē – ticības drosmei.
Tu tici man un es tam, ka Tu tici.
Varbūt nedaudz...