Pašu rokām veidoti Ziemassvētku rotājumi, 200km tālu vests brandvīns,
kas servēts plastmasas glāzēs, no grīdas remonta pāri palikusī nauda
atlikta, lai varētu atalgot mūziķu divu stundu uzstāšanos darba
kolektīva Ziemassvētku ballē.
Šī ir Ērika Saksona pirmā dokumentālā
drāma vienas pēcpusdienas garumā. Filmas varoņu rīcībā, bezrūpīgajās
dziesmās un dejās manāms neviltots, mirkļa garš prieks. Taču ar kameras
palīdzību režisors atklāj cilvēku stāstus, jo ikviens, domādams, ka
neatrodas uzmanības centrā, ļaujas īstajām emocijām un pārdomām par
ikdienas dzīvi pēc tam, kad svētku kūka būs apēsta.
Valda Mora,
Rainis, Auseklis -- viņas dzejoļi jau gadu desmitiem tiek rakstīti
svētku kartiņās, dziesmas ar viņu vārdiem katrs otrais latvietis zina no
galvas. Arī šajā ballē neiztikt bez Mārtiņa Brauna „Saule, pērkons,
Daugava" un Jāzepa Vītola „Gaismas pils".
Taču par spīti visiem šiem
priekiem, emocionālā noskaņa atsauc atmiņā kaut ko no padomju laikiem,
kad drīkstēja priecāties, bet nevarēja to atļauties, drīkstēja
sarunāties, bet nedrīkstēja atklāties. Filma par cilvēkiem un viņu
gada gaidītāko notikumu, kad uz dienu ir atļauts atrasties ārpus
šaurajām darba telpām.
/Ieva Melle/
Gaidiet tālāku informāciju, filma drīzumā būs skatāma Rīgas labākajos dzīvokļos un vēl šur tur.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru